Piezīmes par sistēmisko darbu

Sanktpēterburga un mācības

Международная Академия Расстановок par sistēmiskajām kārtībām ģimenēs un dzimtās. Pirmās dienas atziņas: 1) Sistēmiskie sakārtojumi ir instruments, ar kuru palīdzību var atvērt pagātnes notikumu un pārrakstīt sistēmiski stāsta beigas, lai sakārtotos tagadne. Tas nemainas iepriekšējo un esošo paaudžu cilvēku dzīves un notikumus. 2) Tikai apzinoties notiekošo, mēs varam sākt to vadīt, nevis notikumi un emocijas vada mūs. Situācijas ieraudzīšana bez pārlieku lielu emociju vai svara piešķiršanas var palīdzēt pieņemt notiekošo un sākt to vadīt. 3) Dzimtas karte var ļoti palīdzēt izprast notiekošo tagadnē. Ieteiktu katram uzrakstīt vismaz par trim iepriekšējām paaudzēm - dzimušie, mirušie, pazudušie, izsūtītiet, vārdi un to stāsti, slimības un izveseļošanās, leģendas un fakti. Saliekot uz vienas lapas to visu - skaidri ieraugi paternus, uzskatus un vērtības. 4) Mūsu "iekšiņa" - zemapziņa vai kā mēs to sauktu, vienmēr ir savienota ar augstāko Garu un zina, ka galvenais šajā pasaulē ir mīlestība - mīlēt sevi un citus, bet mūsu raksturs un ego ir skaļāks un mēs bieži par to aizmirstam. Bet visas mūsu darbības ir vērstas uz mīlestības meklēšanu, radīšanu un īstenošanu dzīvē. 5) Lai izceptu maizi - vajag laiku: nokult graudus, izžāvēt, samalt, samīcīt mīklu, ļaut tai uzrūgt, cepšanas laiks, un tikai tad var ēst gardu maizi. Tāpat ar izmaiņām mūsu dzīvē -vajag laiku - saprast, kas notiek, pieņemt notiekošos, pieņemt lēmumu par izmaiņām, darīt, ļaut sistēmai sakārtoties un tad būs rezultāts. Mūsu kļūda - mēs steidzamies- gribam šeit un tūlīt, bet maizi nevar uzcept vienā dienā. 6) Mēs baidāmies izjust negatīvās emocijas - skumjas, bēdas, dusmas, kaunu, žēlumu. Laikmets prasa būt priecīgiem un smaidīgiem, bet tieši caur emociju izjušanu, pieņemšanu un izdzīvošanu mēs varam mainīt savu tagadni, sakārtot pagātni un padarīt labāku nākotni. Jūti savas emocijas!

Domas un atziņas pēc 2.dienas mācībām: 1) Apvienojoties ar savu patieso būtību un neitralitāti, mūsu problēmas nemainās, bet mainās iekšējais stāvoklis. Mēs sākam vadīt savu dzīvi. 2) Sistēma redz faktus: konkrētus notikumus, pateiktus vārdus, izdarītus darbus, bet cilvēkiem paaudzēs tas nododas caur sajūtām, uzskatiem, slimībām. 3) Sistēmiskie sakārtojumi nav tādēļ, lai piepildītu kāda vēlmes - Apprecēties, nopelnīt, šķirties u.c., bet tādēļ, lai klients kļūtu apzinātāks par sevi un ieraudzītu savas mācību stundas un atsietu dzimtas megzlus, ja tādi ir, lai varētu sākt dzīvot savu dzīvi. 4) Lai dabūtu enerģiju, ir jāmijiedarbojas vienam ar otru. Vieglāk to ir izdarīt caur negatīvām lietām - ātri uzkāpj emocijas un enerģija dabūta. Labo domu un emociju enerģija ir daudz vērtīgāka, bet tā prasa lielāku piepūli. 5) Vārdi var būt vieni un tie paši, bet jēga un dziļums dažādās situācijās būs pilnīgi savādāks. 6) Mums ir nolūks un tajā pašā laikā mūsos ir pretestība. Lai sasniegtu rezultātu - jāpieliek piepūle. Labais un sliktais ir vienā un tajā pašā situācijā, jāprot to atšķirt un izmantot. 7) Ja joprojām nav vēlamā rezultāta un esi bijis uz dažādām metodēm (sistēmiskie sakārtojumi, koučings, rituāli, terapija u.c.) , tad iespējams, ka neesi sapratis mācību stundu, kas tiešām ir jāapgūst šajā dzīvē. Kāda ir patiesā mācību stundu, kas jāiemācās, lai sasniegtu vēlamo - prioritātes, cieņa, pieņemšana, piedošana, robežas, pieticība, bagātība, vara, mīlestība u.c.

Svētdienas rītā skaidrāks skats par sestdienas mācību dienu. 1) Kamēr nav uzdots jautājums - ko tas tev nozīmē?, neizdari savas spriedumus vai secinājumus. Pasaulē ir pārāk daudz nepamatoti apvainotu cilvēku. 2) Mums visiem ir vieta sistēmā, pat ja mēs atkal un atkal izdarām vienas un tās pašas kļūdas. Māksla ir pieņemt tos, kas kļūdās un dot vietu sistēmā. 3) Dofomīnu var iegūt dažādos veidos - šokolāde, kokaīns, dusmas, bet to var arī iegūt - kļūstot apzinātākam par sevi, savu dzīvi un pieņemot jaunus lēmumus. Apzinātība arī var kļūt par atkarību, lai iegūtu laime sajūtu. 4) Ja klients neatnāk vai atsaka sesiju/ tikšanos, tas var nozīmēt, ka vēl viņam ir kaut kas jāiemācās un jāizdzīvo, lai tiktu līdz savam īstajam jautājumam. Vajadzīgs laiks un pieredze. Viss notiek caur pieņemšanu. 5) Savas dzīves mezglojumus mēs gan iegūstam piedzimstot, gan arī paši sasienam dzīves laikā. To visu mēs darām savas lielās mīlestības vārdā, kas mums sirdī ir pret mūsu ģimeni, dzimtu u.c. Mūsu uzdevums ir atsiet mezglus, lai dzīvotu savu dzīvi un pieņemtu realitāti tieši tādu kāda tā ir.

Noslēdzošās dienas domas: 1) Jo vairāk mēs paši iekšēji maināmies, jo vairāk mainās apkārt mūsu pasaule. 2) Sākot ceļojumu sevī var gadīties šķībumiņi un tas arī atspoguļosies mūsu pasaulē un apkārtnē. Mēs visi izejam fanātiķa stadiju, kad gribas pasaulei izstāstīt par jaunatklājumiem, bet ne visiem tas vajadzīgs un ne visi to sadzirdēs. 3) Mācīt no malas citus nav jēgas, tikai translējot caur savu iekšiņu, kas Tu esi un ko dari, citi mācīsies. Autentiskums. 4) Zināšanas palielina atbildību - kā pielietot, kā parādīt, kā pastāstīt u.c. 5) Dažreiz pateikts "Nē" ir daudz vērtīgāks nekā "Jā". 6) Gribēt visiem palīdzēt un dot citiem arī ir viena no lepnības formām, par kuru retais runā un vēl retāk atzīst.