Organizācija un nauda

Updated: Feb 5


Organizāciju mērķi ir palīdzēt cilvēkiem atrisināt viņu problēmas: valsts iestādes -drošu vidi, labklājību un kārtību, biznesa vide – ērtības, komfortu, mieru un drošību. Tomēr vienmēr tas nonāk līdz naudas jautājumam. Cik maksā mūsu pakalpojums? Cik gatavs klients maksāt? Par ko mēs paši esam gatavi maksāt? Cik daudz mums ir naudas, lai attīstītos un darbotos?

Atkarībā no organizācijas sākotnējā mērķa: palīdzēt, pelnīt, pārvaldīt, ietaupīt, laupīt, uzkrāt, nodrošināt, īpašnieki vai pārvaldītāji veido organizācijas iekšējo kultūru. Mūsdienās biznesa veiksme nozīmē ātra un kvalitatīva informācija pašiem sev un klientiem. Kurš ātrāk apstrādā informāciju, tas ātrāk var sasniegt rezultātu.

Tipiskās situācijas par organizāciju un naudu, piemēram, darbinieki nāk prasīt algu pielikumu, bet atbilde ir – nav naudas. Gribas mācīties un mācīt organizāciju, bet ir konkrēts budžets. Peļņa iet viļnveidīgi -augšā un lejā. Izmaksas gan visbiežāk iet tikai augšā.

Rodas jautājums – kur tad paliek organizācijas nauda. Var skatīties naudas plūsmā, analizēt rādītājus, bet es piedāvāju paskatīties uz organizācijas naudas plūsmu kā informācijas plūsmu.

Ja iedomājamies, ka informācijas plūsma kā ūdens tek pa cauruli no viena gala uz otru, tad kaut kur rodas pārrāvums caurulē un ūdens iztek.

Vietā, kur pārtrūkst informācija, sāk pazust arī nauda.

Kādi var būt informācijas pārrāvuma iemesli (piemēri):

-         Vadītājam skaidri nenodot ziņu

-         Svarīgā informācija paliek vadītāja galvā, jo viņš aizmirst nodot to darbiniekiem.

-         Vadītājs domā, ka darbinieki jau tāpat visu zina, kas jādara.

-         Darbiniekiem ir emocijas un viņi nedzird.

-         Darbinieki par daudz runā savā starpā, lai dzirdētu, ko saka no malas

-         Starp nodaļām ir pašizveidota “truba”, uzņēmuma oficiālo nemaz neklausās

-         Katrs darbinieks domā par sevi un neredz, pa kurieni vispār nāk informācija.

Kas notiek ar naudu šajā gadījumā? Pa caurules caurumu tā izplūst gaisā vai aiztek zemē.

-         Vadītājam skaidri nenodot ziņu. Rezultātā darbinieki dara, kā saprot un ir liekas darbības. Liekas darbības var novest pie pārtērētiem resursiem – zaudēta nauda, budžets mīnusos.

-         Svarīgā informācija paliek vadītāja galvā, jo viņš aizmirst nodot to darbiniekiem. Rezultātā darbinieki paši izdomā, ko darīt un tas var būt pilnīgi pretrunā ar to, kas vajadzīgs organizācijai. Nevajadzīgi iztērēta nauda, ko var izmērīt laikā, resursos, klientu pirkumos.

-         Vadītājs domā, ka darbinieki jau tāpat visu zina, kas jādara. Rezultātā darbinieki jūtas nepiederīgi organizācijai, samazinās motivācija un produktivitāte. Zemāka produktivitāte -zemāki pārdošanas rezultāti, neiegūta peļņa.

-         Darbiniekiem ir emocijas un viņi nedzird. Rezultātā visi risina emocijas, bet nav laika strādāt, apkalpot klientu. Zūd klienti -zūd nauda -zūd uzņēmuma attīstība.

-         Darbinieki par daudz runā savā starpā, lai dzirdētu, ko saka no malas. Rezultātā organizācijas iekšējā kultūra ir vērsta uz sevi, nevis uz klientu, nav komandas un mērķa, uz ko doties. Naudai vajadzīgs fokuss un mērķis, šeit nav mērķa, nav naudas, tikai izdzīvošanas minimums.

-         Starp nodaļām ir pašizveidota “truba”, uzņēmuma oficiālo nemaz neklausās. Rezultātā, kur samazinās darbinieku fokuss un lojalitāte uzņēmumam, var būt zādzības, paviršība – kas ir tiešie uzņēmuma naudas un citu resursu zaudējumi.

-         Katrs darbinieks domā par sevi un neredz, pa kurieni vispār nāk informācija. Rezultātā, nav informācijas, nav darba, nav pārdošanas, nav naudas.

Ko darīt? Kā salīmēt cauruli?

Mūsdienās ir daudz pieejamu rīku – konsultācijas, treniņi, mācības, aptaujas, sistēmiskie sakārtojumi, team-building pasākumi, reorganizācija, informācijas tehnoloģiju programmas, kontrole un pārraudzība.

Tomēr vissvarīgākais – ir godīgi atrast cēloni. Var aizlīmēt cauruli ar līmlentu, kas nopirkta kancelejas preču veikalā un cerēt, ka caurule vairāk netecēs. Kādu brīdi līmlente turēs ūdeni, bet tad atkal sāks pilēt.

Tāpēc svarīgi būtu saprast –

-         no kura gala uz kuru (darbinieki- vadītājs, vai vadītājs – darbinieki) plūstot rodas informācijas pārrāvums,

-         kā tieši vadītāji un darbinieki ietekmē šo informācijas plūsmu - vērtības, lojalitāte, komunikācijas veids, komanda vai kolektīvs, grupas dinamika un efekti u.c.

-         kādi ir uzņēmuma iekšējie rakstītie un nerakstītie principi un uzvedības normas, kas ietekmē informāciju, kā sistēmiski darbojas organizācija (cik slima vai vesela ir organizācija kā sistēma)

-         Kā emocijas, vara, piederības sajūta un fokuss uz rezultātu individuālā, grupas un organizācijas līmenī spēj mainīt informācijas plūsmas ātrumu un kvalitāti. U.c.

Atrodot patieso iemeslu, varam salabot informācijas plūsmu, kas ietekmēs arī naudas plūsmu un kopējo uzņēmuma rezultātu.

Par mani , Joannu Kristīni Golubevu – strādāju ar komandām, vadītājiem, kolektīviem, lai palīdzētu salabot iekšējo uzņēmuma informācijas plūsmu un palīdzētu saviem klientiem sasniegt jaunus rezultātus, rezultātā uzlabot naudas plūsmu. Profesionāls koučs un pašizaugsmes treneris.